Lielo Dziedāšanas svētku gaidās 1972. gada septembrī, tolaik modernajā vieglās rūpniecības uzņēmumā Ogrē pēc kombināta mākslinieciskās daļas vadītāja Gunāra Freidenfelda un diriģentu Maijas Rožlapas un Romualda Gibnera iniciatīvas dzima jauns pašdarbības kolektīvs - trikotāžas kombināta jauktais koris. Koris tika dibināts ar vienu mērķi - tikt uz Dziesmu svētku simtgades svinībām Rīgā 1973. gada jūlijā. Pirmā diriģenta Romualda Gibnera vadībā jaunais kolektīvs enerģiski ķērās pie darba, apgūstot Dziesmu svētku repertuāru. Piedaloties Ogres rajona koru skatē, tika saņemta ceļazīme dalībai Dziesmu svētku kopkorī Mežaparka estrādē, bet uz augstiem rezultātiem tolaik vēl nevarēja cerēt.

1974. gadā par kora diriģentu kļūst Jānis Zirnis, kurš ienes jaunas vēsmas un radošu pieeju kora vadībā, paplašinot repertuāru un veicinot sadarbību ar citiem koriem. Zirņa vadībā koris ir guvis atzinību starptautiskos konkursos un festivālos, kļūstot par nozīmīgu kultūras simbolu ne tikai Ogres novadā, bet arī plašākā mērogā, stiprinot kora tradīcijas un veidojot jaunas muzikālas pieredzes.

Pateicoties diriģenta Jāņa Zirņa aizrautībai, profesionalitātei un muzikalitātei, Ogres trikotāžas kombināta jauktais koris kļūst par labāko kori Ogres rajonā, kā arī vienu no labākajiem Latvijas mērogā. Kā apliecinājums tam, ir iegūtā 2. vieta 1977.gada Dziesmu svētku koru skates finālā jaukto koru grupā.

Panākumi iedvesmo kori strādāt vēl cītīgāk, kā arī piesaista kolektīvam jaunus dziedātājus. Darbs sekmējas, kā rezultātā, 1980.gada Dziesmu svētku koru skates finālā jaukto koru grupā – 1.vieta.

Ogres trikotāžas kombināta jauktā kora straujā izaugsme un panākumi nepaliek nepamanīti un 1981.gada 24.janvārī koris saņem apliecību par Tautas kora nosaukuma piešķiršanu, tādējādi piepulcējoties Latvijas „augstākās līgas” koriem. Tas ir liels prieks un gods, bet priekšā ir atkal jauni izaicinājumi.

Koris turpina strādāt, aktīvi koncertējot un piedaloties dažādos pašdarbības kolektīvu pasākumos. 1983.gada pavasarī, ar koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā, koris atzīmē savas pastāvēšanas 10 gadu jubileju, bet pēc gada, 1984.gada maijā, - vēl paspēj paviesoties un sniegt koncertus Kijivā (Ukrainā). Un tad jau jāsāk nopietni gatavoties 1985.gada Dziesmu svētkiem. Liels pārbaudījums kora dziedātāju spējām un varēšanai bija Jāņa Zirņa lēmums Dziesmu svētku koru skatei kā izvēles skaņdarbu iestudēt sarežģīto Pētera Vaska skaņdarbu „Māte Saule”, kuru līdz tam bija atskaņojuši tikai profesionālie kolektīvi. Pūles vainagojās ar panākumiem, – pirmo reizi piedaloties Dziesmu svētku koru skates finālā Tautas koru grupā, saņemta godalgotā 3.vieta.

Īpašu vietu kora vēsturē ieņem sadraudzība ar Štūres (Stuhr) kori no Vācijas. 1989.gada maijā Štūres jauktais koris ieradās Latvijā ar mērķi iepazīties ar mūsu Republiku un atrast draugu kolektīvu. Par šo kolektīvu kļuva Ogres vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienības (agrāk – Ogres trikotāžas kombināts) Tautas koris. Uzņemšana izvērtās īpaši sirsnīga, kā rezultātā koris saņēma uzaicinājumu nākošajā gadā viesoties Vācijā. Tā 1990.gada maijā koris devās savā pirmajā ārzemju ceļojumā, kurš uz ilgu laiku palika iespaidīgākais piedzīvojums kora dzīvē. Vācijā koris sniedza koncertus gan Štūrē, gan Brēmenē, kur Sv. Urzulas baznīcā atskaņoja Š.Guno „Messe Solennelle”. Kora uzstāšanās tika uzņemtas ar ovācijām.

1991.gada jūlijā Tallinā notika Baltijas valstu un ASV koru festivāls „Bridges of song”. Ražošanas apvienības „Ogre” (agrāk – Ogres trikotāžas kombināts) koris bija viens no tiem Latvijas kolektīviem, kas izvēlējās piedalīties šajā pasākumā. Atkal tika gūta jauna un neaizmirstama pieredze.

1993.gadā koris iestudēja Jensa Johansena un Erlinga Kulberga rokmūzikas oratoriju „Eversmiling liberty”, lai oktobrī dotos uz Latvijas – Dānijas koru festivālu. Festivāla ietvaros koris sniedza atsevišķus koncerus kur atsakņoja latviešu komponistu kora mūziku, bet festivāla noslēgumā, kopkora sastāvā, kurā apvienojās Dānijas un Latvijas kori - oratoriju „Eversmiling liberty”. Zīmīgi, ka šis darbs stāsta par apspiestas tautas cīņu par brīvību un uzvaru, pateicoties nelokāmai ticībai.

1995.gadā Rīgā aizsākās Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija, kas pulcēja kopā dziedātājus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Islandes. Turpmākie svētki notika: 1997.gadā Zviedrijā, 2000.gadā Norvēģijā, 2002.gadā Lietuvā, 2008.gadā Igaunijā, 2010.gadā Islandē, 2012.gadā Somijā, un loks noslēdzās 2015.gadā, kad svētki atkal atgriezās Rīgā. Koris „Ogre” ir vienīgais Latvijas koris, kas piedalījies visos šajos svētkos

Lai arī lielu vietu kora darbībā aizņēma piedalīšanās Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, netika aizmirsti arī citi svarīgi notikumi. Viens no tādiem bija Dziesmu un Deju svētki „Rīgai 800”. Svētku ietvaros notika arī koru skates, kuru rezultātā koris „Ogre” iekļuva 16 labāko Latvijas koru skaitā.

Pateicoties aktīvai koncertdarbībai un nemitīgai jauna repertuāra apguvei Jāņa Zirņa vadībā, koris „Ogre” bija sasniedzis pietiekami augstu līmeni, lai rastos vēlme pārbaudīt savus spēkus starptautiskā konkursā ārpus Latvijas. Konkursā koris startēja divās kategorijās – augstākajā („superior”) un tautas mūzikas kategorijā. Rezultātā – saņemtas 2 zelta medaļas, pie tam, tautas mūzikas kategorijā tika saņemts visaugstākais novērtējums – 100 punkti no 100.

Lai neapsīktu izaugsme, 2006.gadā koris „Ogre” devās uz Ungarijas pilsētu Vesprēmu, lai atkal piedalītos starptautiskā koru konkursā. Šoreiz netika dalītas medaļas, bet koris „Ogre” ieguva speciālbalvu.

Ar īpašu panākumu saistīti XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 2008. gadā. Svētku ietvaros notiekošajā Tautastērpu laureātu skatē kora jaundarinātie tērpi iegūst 1. vietu!

2009.gada jūlijā koris „Ogre” devās uz Francijas Božolē (Beaujolais) reģionu, lai piedalītos starpatautiskā koru festivālā. Festivāla ietvaros koris sniedza vairākus individuālus koncertus, kas visi tika uzņemti ar stāvovācijām.

Vairāk kā gadu pirms svētku norises, Maestro Jānis Zirnis saņēma ielūgumu piedalīties XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV kā virsdiriģentam kopā ar kādu savu kori. Izvēlēts tika koris „Ogre”, kurš tādējādi saņēma ielūgumu būt par oficiālo viesu kora kolektīvu. Koris piedalījās kopkora koncertos (Noslēguma koncertā, Garīgās mūzikas koncertā, un kora vīri – Vīru kora koncertā), kā arī sniedza solokoncertus gan Čikāgā, gan Milvokos. Visi kora koncerti tika uzņemti ar sajūsmu un atzinību. Piedalīšanās latviešu Dziesmu svētkos ASV ir viena no spilgtākajām kora „Ogre” vēstures lappusēm. Šeit jāpiemin, ka pēc atgriešanās no ASV daļa kora devās arī uz Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem Helsinkos (Somijā), pārstāvot kora dalību arī šajā svētku tradīcijas cikla daļā.

Pasaules koru olimpiāde 2014.gada jūlija norisinajās Rīgā. Koris „Ogre” piedalījās olimpiādes Atklātajā konkursā tautas mūzikas/folkloras kategorijā un kļuva par šīs kategorijas uzvarētāju. Tas ir viens no lielākajiem panākumiem kora pastāvēšanas laikā.

Eiropas koru olimpiāde 2015.gada jūlijā norisinājās Magdeburgā, Vācijā. Koris „Ogre” piedalījās Čempionu konkursā 2 kategorijās – garīgās mūzikas un folkloras kategorijā. Garīgās mūzikas kategorijā koris saņēma sudraba medaļu, folkloras kategorijā – zelta medaļu.

2016.gada decembrī koris „Ogre” piedalījās Adventes un Ziemassvētku koru konkursā Krakovā, Polijā, kur saņēma zelta diplomu

Covid – 19 epidēmija pārvilka svītru gan kora mēģinājumiem, gan koncertēšanai, tomēr, pateicoties kora prezidentes Aijas Stjades pūlēm, kolektīvs turpināja darboties citādās aktivitātēs – koristi devās individuālās pastaigās ar uzdevumiem, pēc tam iesūtot atskaiti fotogrāfijās, kā arī apmeklēja atļautos pasākumu ārpus telpām.

2022.gadā par kora māksliniecisko vadītāju kļuva tā ilggadējais kormeistars, Jāņa Zirņa students Jānis Lapsa.

2024.gada jūnijā koris „Ogre” piedalījās starptautiskajā koru konkursā Rijekā. Koris piedalījās 2 kategorijās – klasika un folklora. Abās kategorijās koris saņēma 1.pakāpes zelta diplomus, konkursa galveno balvu, kā arī Jānis Lapsa saņēma balvu kā konkursa labākais diriģents.